Lv
En

Kas ir Līderība?

Spring Valley sadarbībā ar interneta portālu Apollo, 2005. gada 14. aprīlis
Ilze Čiščakova

Runājot par līderību, daudz izmanto izcilo cilvēku pieeju — identificē galvenās personības iezīmes, lai izprastu, kas ir noteicošie faktori līdera rakstura izveidē, pēta izcilu personību un līderu autobiogrāfijas un mēģina tās kopēt. Ja organizācijām ir vajadzīgi līderi, tiek uzaicināti konsultanti vai izmantoti novērtēšanas centru pakalpojumi un atlasīti cilvēki, kuriem ir līderim vajadzīgās īpašības un pieredze. Tas maksā milzu naudu, bet gaidītais rezultāts ne vienmēr sakrīt ar gaidīto.

Līderība uzņēmumā un sabiedrībā
Lielākajai daļai uzņēmumu ir vīzija, misija, mērķi un uzdevumi, kas jāsasniedz. Parasti vadības komanda vai vadītājs pulcina ap sevi cilvēkus, kuru motivācija, zināšanas un pieredze atbilst izvirzītajām prasībām, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus. Vadītājs sagaida efektīvu mērķu izpildi, peļņu, ko nodrošinātu sekmīgs komandas darbs. Tomēr kāpēc uzņēmumiem bieži neizdodas sasniegt izvirzīto mērķi? Nupat atkal man bija pilsonisks pienākums piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Bija jāizvērtē un jāatdod sava balss par kādu no vietējās pašvaldības deputātu kandidātu sarakstiem. Domājot par savu izvēli, protams, varēju iziet pastaigā pa pilsētu, varēju atsaukt atmiņā apkures sezonu sākumus, varēju atcerēties sabiedriskās apspriešanas kārtējā zemes gabala izsoles sakarā. Bet mana pieredze un zināšanas iesaka paskatīties uz šo procesu mazliet citādāk. Vispirms jautājums: ko tad es sagaidu no vēlēšanām? Kāds teic, ka viss vienalga; kāds cits enerģiski aizstāv sava izvēlētā saraksta priekšrocības; vēl kāds salīdzina iepriekšējos solījumus ar paveikto dzīvē. Tomēr galvenais vēlētāju mērķis ir veidot jaunu, labāku vai citādāku pašvaldības pārvaldi. Vai manas izvēles pareizība to garantē? Pieredze rāda, ka pārsvarā gadījumu ne. Kādēļ? Abās iepriekš aprakstītās situācijās gan biznesa pasaulē, gan pašvaldību pārvaldes sistēmā, lai veiktu ikdienas uzdevumus, cilvēkiem jāsadarbojas grupās. Šai sadarbībai var būt dažādi atbalstoši, gan arī traucējoši aspekti, lai veiksmīgi sasniegtu mērķus. Taču ir kāda kopīga lieta, kas var gan atbalstīt, gan traucēt sasniegt mērķi jebkurai grupai, — tie ir cilvēku attiecību aspekti grupās.

Mans skatījums
Mans skatījums uz līderību saistīts ar to, ka līderība ir sociāla parādība grupā. Svarīgi izprast, vai grupa strādā kā komanda vai darbu grupā varam raksturot kā sadarbību. Lai izprastu, kādi aspekti nosaka līderības esamību, jāpēta konkrētā cilvēku grupa. Ko un kā pētīt? Kā saprast, vai grupā ir līderība? Ko tā dod? Un visbeidzot — kā to attīstīt? Runājot par līderību, svarīgi aspekti ir uzticība, sadarbība grupā, kā arī attiecības starp līderi un sekotājiem.

Uzticība
Uzticību grupā ir sarežģīti veidot un nodrošināt. Tas prasa laiku un drošu vidi. Visi zinām situācijas, kad sastādām, parakstām, saskaņojam darba līgumus. Precizitāte un visu iespējamo apstākļu prognozēšana ir svarīgi aspekti labam formālam līgumam, bet vienlaikus atklātāk vai slēptāk tiek noslēgta arī neformāla vienošanās, kas vistiešākajā mērā saistīta ar uzticības sākumu. Bieži vien sākotnēji uzticība ir intuitīva, ko tikai vēlāk redzam praksē. Uzticība saistīta ar cilvēku emocijām un izjūtām. Cilvēkiem apvienojoties grupās, katram ir savas emocijas un izjūtas, taču grupā pastāv un darbojas arī grupas emocijas un izjūtas, kas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši visu grupas dalībnieku emociju kopsumma. Vairākums no mums jūtas neērti, izsakot savas emocijas. Patiesībā mēs bieži mēģinām izvairīties no emocijām, attīstot neapzinātas stratēģijas, lai mazinātu jebkuras neērtas izjūtas, kuras mums varētu rasties. Vienīgais veids, kā mēģināt tikt galā ar emociju apspiešanu grupā, ir mēģināt tās atzīt par īstām un runāt par tām. No tā, cik atklāti un dziļi grupa var runāt par to, kā tā jūtas, ko domā, ko prognozē, par ko uztraucas, būs atkarīga arī savstarpējā uzticība grupā, kas ir pamatnoteikums sadarbībai. Lai atklātās sarunas nenotiktu koridorā vai virtuvē, bet gan visai grupai esot kopā pie viena galda.

Sadarbība grupā
Ja pieņemam, ka uzticība grupā veidojas vai jau pastāv, varam sākt runāt par sadarbību grupā. Lai mēģinātu izprast sadarbības uzlabošanas iespējas, cik vien tas iespējams, jāapzinās, kādi ir grupas dalībnieki, kā indivīdi izvēlējušies būt tieši šajā grupā, bet varbūt grupa ir izvēlējusies konkrēto indivīdu. Tātad svarīgi apzināties, ka grupas dalībnieki ir dažādi un arī ceļi, kā viņi nokļuvuši grupā, ir atšķirīgi. Cilvēku motīvi, apvienojoties grupās, bieži vien ir līdzīgi, bet intereses, kāpēc izvēlas šo darbu un šo grupu, var būt diezgan atšķirīgas. Piemēram, indivīdam konkrētā grupa var būt līdzeklis savu personīgo mērķu sasniegšanā un var būt pretēja situācija, ka tieši grupa izmanto indivīdu, lai iegūtu sev vēlamos labumus. Tas arī parāda, ka uzņēmumā retāk varam runāt par patiesu sadarbību grupā un starp grupām, biežāk runājam par konfliktu risināšanu. Šāds konflikts, protams, ir ļoti izsmalcināts un vienkāršam novērotājam nav viegli pamanāms. Ja pavērosim sapulci, redzēsim nopietnu un sirsnīgu sarunu ar gandrīz nemanāmām norādēm uz konfliktu. Bieži tās drīzāk intuitīvi jūtam, nevis skaidri saredzam. Tomēr dziļākā analīzē, kurā pievēršam uzmanību arī attiecību pētīšanai, var atklāt ļoti sarežģītu attiecību tīklu gan grupas iekšienē, gan starp grupām, kas kopumā var padarīt darbu diezgan neefektīvu.

Līderis vai sekotājs
Jebkurā grupā ir cilvēks, kurš nodrošina un seko, lai grupas potenciāls tiktu izmantots pēc iespējas efektīvāk. Kā jau teicu sākumā, neminēšu visas jau zināmās atziņas, kas ir līderis, izvēlēšos tikai vienu — līderis un sekotāji. Labs līderis ir tikai tas, kas spēj būt arī labs sekotājs. Un te mēs nonākam pie līderības būtības. Līderība ir saistīta ar varu un kontroli, tādējādi tā var radīt daudz emociju grupās (mēs jau runājām par uzticību). Līderība ir sociāls fenomens, kas izpaužas grupās. Citiem vārdiem sakot, ja strādājot grupa rada, atļauj un saglabā spēju radīt atmosfēru, kurā katrs grupas dalībnieks noteiktā laikā un vietā var būt gan galvenais līderis, gan sekotājs, un tas notiek pietiekami atklāti un apzināti, tad varam teikt, ka grupā ir līderība.

Kā uzzināt par līderību cilvēku grupā?
Vienkāršākais un reizē sarežģītākais instruments ir spēja novērot. Tas nozīmē — spēju vienlaikus sekot un ievērot gan to, ko grupa dara, gan to, kā grupa rīkojas dažādās situācijās. Grupā notiekošais nodrošina mūs ar svarīgiem datiem par situāciju grupā. Piemēram, kā atšķirt, vai grupā pastāv līderība, kas palīdz strauji virzīties uz mērķi, vai arī tā ir vienkārši cenšanās dominēt, kas bieži tērē darbam paredzēto laiku un rada labvēlīgu augsni baumām, intrigām un savstarpējai neapmierinātībai. Atcerēsimies sākumā aprakstītās situācijas. Domājot par pašvaldību pārvaldes komandu, kuru mēs ievēlējām. Varbūt jaunizveidotajā pārvaldes grupā konkurence par līderību ir tik spēcīga, ka grupa nevienam neļauj uzņemties efektīvu līdera lomu. Rezultāts — grupa ir paralizēta, jo nespēj deleģēt pilnvaras vienai personai, kura uzņemtos vadību. Neviens neseko līderim, jo neviens nav gatavs sekot. Savukārt uzņēmumā iespējama situācija, kad par līderi pieņem kādu, kurš grupā dominē, nevis vada. Cilvēks, kurš dominē, ar savu uzvedību liek citiem noslēgties un būt neuzkrītošiem. Tā dominējošais līderis samazina kopīgos grupas resursus, kuri varētu būt izmantojami. Cits jautājums, protams, ir, kādēļ grupa ļauj šim cilvēkam dominēt pār viņiem?

Kā mācīties līderību?
Kā iespējams mācīties saprast, kas notiek grupā? Organizācijas attīstības centra «Spring Valley» pieeja ir mācīšanās no pieredzes. Tāpēc, lai pētītu līderību grupā, vispirms jāzina, kādi instrumenti vajadzīgi un kā tos izmantot. Tāpat svarīgi, lai mācīšanās notiktu drošā vidē, kas nekaitētu biznesam un savstarpējām attiecībām, veidojot grupas bez jebkādas formālas, noteiktas hierarhijas, un dot tām uzdevumus, kas nav saistīti ar reālā darba saturu, bet, gluži tāpat kā reālajā dzīvē, arī konkrētajā uzdevumā grupai jāatrisina līderības jautājumi. Spēja saredzēt līderību grupā jāapgūst tāpat kā jebkuras profesionālās zināšanas. Tas nav viegli, bet sniedz mums iespēju plašāk saredzēt atbalstošos vai traucējošos faktorus grupas efektīvam darbam, ja vēlamies patiesi izprast, kas ir līderība.