Intervija ar NK Konsultāciju biroja direktoru N. Kalniņu - Projektu vadības jomas situācijas izpēte
Crista Stefanescu
Viens no uzņēmumu pārstāvjiem, ar ko tikās Spring Valley projektu vadības situācijas izpētes ietvaros, ir NK Konsultāciju biroja direktors un pieredzējis projektu vadītājs Neils Kalniņš. Viņš dalījās savā pieredzē un uzskatos par projektu vadības praksi Latvijā un projektu vadītāja profesiju. Šeit ir fragmenti no šīs ļoti interesantās sarunas.
J: Ar ko nodarbojas NK Konsultāciju birojs?
A: NK Konsultāciju birojs nodarbojas ar stratēģisko plānošanu un projektu vadību sekojošās jomās: informāciju komunikāciju tehnoloģijas, medicīna, izglītība, reģionālā attīstība, transports un infrastruktūra un tūrisms.
Īsi sakot, mēs izstrādājam projektus, organizējam to ieviešanu, veicinām inovācijas un procesu vadību organizācijās. Mūsu darba pamatā ir izpēte un analīze.
J: Vai jūs izmantojat kādu standarta metodiku, piemēram, PMBoK vai PRINCE2?
A: Mēs izmantojam uz mērķi orientēta menedžmenta principus, bet neizmantojam minētās starptautiski pazīstamās standarta metodikas.
J: Vai šodien Latvijā projektu vadības sertifikāts ir svarīgs un vērtīgs?
A: Diemžēl man jāsaka, ka nē, nav.
Vēl jo vairāk – Latvijā pat nav augstskolas, kas piedāvātu speciālas izglītības programmas projektu vadītājiem. Latvijas Universitātē Ekonomikas un vadības fakultātē ir atsevišķs kurss Projektu vadība, bet ne visi studenti to noklausās savas studiju programmas ietvaros. Un, manuprāt, šāda veida kursi ir nestrukturizēti un nepietiekami.
Arī privātā sektora piedāvājums projektu vadības treniņu un semināru jomā ir visai trūcīgs. Es saņemu ne mazums piedāvājumu, daudzos no kuriem zem projektu vadības izkārtnes patiesībā ir kaut kas pilnīgi cits. Tas mani ļoti sadusmo, jo šī situācija rada sekojošu problēmu – Latvijā kurš katrs var nodēvēt sevi par projektu vadītāju. Ir tik viegli iekļaut to savā CV un pieteikties projekta vadītāja amatam.
Sākumā mēs neaptvērām, ka tā būtu problēma – mums bija daudz darba un mēs daudz neinteresējāmies par citām lietām. Vēlāk, regulāri kontaktējoties un strādājot ar cilvēkiem, kas sagatavoja priekšdarbus un projektu dokumentāciju vai izstrādāja struktūru, mēs saskārāmies ar projektu vadītāju nepietiekamas sagatavotības problēmu. Mēs kā eksperti redzam nepareizi sastādītus budžetus, nereālus termiņus aktivitāšu plānos (reizēm pat divas reizes īsākus par nepieciešamo) un loģikas trūkumu aktivitāšu secībā.
Vispār ir sajūta, ka nepietiek pieredzējušu projektu vadītāju, un to ir viegli saprast, kad ieraugi, ka sastādīts ir vienīgi rīcības plāns, bet bez jebkādas saiknes ar naudu, laiku utt.
Lai standartizētu savu projektu vadības stilu un pierādītu darbinieku kvalifikāciju, mēs esam gatavi iegūt starptautiskos projektu vadības sertifikātus. Bet cik vēl ir organizāciju, kam ir tāda pati nostāja?
J: Parunāsim par vidi, kādā strādā un attīstās šodienas projektu vadītāji – vai tā ir viņu izaugsmei labvēlīga vide vai nē? Jūs jau minējāt strukturētas un sistemātiskas izglītības trūkumu, bet kā ir ar juridisko pusi?
A: Kā jau teicu, šodien ikviens var nodēvēt sevi par projektu vadītāju. Un darba devējs var parakstīt darba līgumu par projekta vadītāja amatu ar jebkuru. Latvijas profesiju klasifikators nosaka vispārējas prasības projektu vadītājam un projektu direktoram, bet reāli uzņēmumu darbā klasifikators ļoti maz ko ietekmē.
Celtniecība ir gandrīz vienīgais pozitīvais piemērs – tā ir nozare, kurā projektu vadītājiem prasa noteiktas zināšanas un savas kvalifikācijas apliecinājumu.
J: Vai tas nozīmē, ka vērojams tāds pats fenomens sakarā ar projektu vadītāja amatu, kāds bija pirms pāris gadiem ar konsultanta amatu? Kad visi, kam nebija īsti skaidrs, ar ko viņi nodarbojas, varēja nosaukt sevi par konsultantiem?
A: Jā, tā ir. Konsultanti joprojām nav atbrīvojušies no „sliktās slavas”, un vēl aizvien ir daudz valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu, kam šis vārds izsauc negatīvu reakciju. Šī iemesla dēļ mēs sevi pozicionējam nevis kā „konsultantu”, bet gan „padomdevēju”, kaut arī mūsu nosaukums ir „NK Konsultāciju birojs”, jo cilvēki to uztver daudz draudzīgāk. Daudziem konsultants joprojām ir cilvēks, kas sataisa nepatikšanas un aizlaižas
Tā ka jā, var teikt, ka ar projektu vadītāja amata nosaukumu notiek kas līdzīgs.
J: Ārzemēs šo situāciju pirmkārt risināja valsts, kas izdeva noteikumus uzņēmumiem un organizācijām, kas vēlas piedalīties valsts projektos. Par piemēru var minēt Apvienoto Karalisti, kur visiem, kas piesakās dalībai valsts projektos, ir jābūt PRINCE2 sertifikātam. Vai kaut kas tamlīdzīgs tiek plānots vai organizēts Latvijā?
A: Jā. Ir noteikumu un standartu izveides iniciatīva, kuras virzību koordinē Mareks Zeltiņš no Rīgas Domes. Patiesībā to var nosaukt par projektu vadības un sertifikācijas sistēmu publiskajiem projektiem un to izpildītājiem. Latvijā izstrādāta metodika.
Mēs un mūsu partneri apzināmies, ka agrāk vai vēlāk situācija mainīsies un prasības projektu vadītājiem Latvijā kļūs stingrākas, un, cerams, tiks pieprasīti starptautiski atzīti sertifikāti. Mēs esam gatavi izpildīt un atbalstīt šīs prasības.