Lv
En

Iekļaujošas sabiedrības izveidi Latvijā apgrūtina informācijas un izpratnes trūkums par dažādību

Latvijas darba tirgū šobrīd ir vērojamas pozitīvas attīstības tendences – darba devēji pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvuši atvērtāki dažādībai, liecina ekspertu  novērojumi. Tomēr tas joprojām nav iekļaujošs, jo gan darba devēju, gan arī darba ņēmēju izpratne par dažādības vadību vēl nav pietiekama.
 
Par to, ka darba devēju atvērtība dažādībai ir būtiski palielinājusies, liecina dažādi faktori – ne vien aktīvā organizāciju komunikācija par to centieniem dažādības jomā, bet arī darba devēju pastiprinātā interese par dažādības mācībām. Uzskatāms piemērs ir Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izstrādātā mācību programma “Skatu Punkti”, ko piecu gadu laikā absolvējuši 1023 dalībnieki – dažādu uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas Latvijas, kuri pieredzējušu ekspertu vadībā apguva praktiskas iemaņas, kā neapmaldīties plašajos dažādības labirintos. 
 
“Esmu pārliecināta, ka faktiskais sasniegto cilvēku skaits, ir daudz lielāks, jo absolventi atzīst, ka mācībās gūtās zināšanas jau veiksmīgi izmanto praksē. Tādējādi ikvienu no viņiem var droši dēvēt par pilntiesīgu dažādības vadības ideju vēstnesi,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
 
Līdzīgās domās ir arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. Viņas vērtējumā šā gada mācību “Skatu Punkti” dalībnieki, salīdzinot ar pirmajiem dalībniekiem 2017.gadā, bija daudz zinošāki dažādības jomā: “Tas saistīts ne vien ar daudzveidīgiem pasākumiem, kas īstenoti dažādības veicināšanai līdz šim, bet arī ar dažādām norisēm sabiedrībā. Piemēram, ja pirms pieciem gadiem ar bēgļu integrāciju saistītie jautājumi daudziem radīja bailes un neizpratni, šobrīd atvērtība etniskajai dažādībai šķiet teju pašsaprotama. To lielā mērā veicinājis kvalificēta darbaspēka trūkums, bet šogad – arī karadarbība Ukrainā, kā rezultātā liela daļa sabiedrības personas ar bēgļa statusu satika personīgi.”
 
Tomēr, gan strādājot ar dažādu nozaru uzņēmumiem ikdienā, gan arī vadot mācību programmu “Skatu Punkti”, viņa pārliecinājusies, ka Latvijai ceļā uz iekļaujošu sabiedrību vēl ir jāpārvar virkne izaicinājumu. Pirmkārt, darba tirgū un sabiedrībā kopumā joprojām nav vienota redzējuma par terminu “atvērtība”, “dažādība”, “integrācija”, “vienlīdzība” u.c. nozīmi. Piemēram, “atvērtība” vairāk tiek saistīta ar godīgumu, caurspīdīgumu, kamēr “integrācija” – ar starpkulturālajām attiecībām. Otrkārt, par dažādiem cilvēkiem pieejamā informācija ir ļoti ierobežota, kas apgrūtina kvalitatīvu dažādu sabiedrības grupu mijiedarbību. Tieši šī iemesla dēļ šo mācību laikā liels uzsvars tika likts uz dažādības iepazīšanu personīgi – caur reāliem pieredzes stāstiem.
 
Pozitīvo pārmaiņu procesi, ko dažādības jomā novērojam šobrīd, ir mērķtiecīga darba rezultāts vairāku gadu garumā, ir pārliecināta Z.Pūce: “Tie uzskatāmi parāda, ka esam uzņēmuši īsto kursu ceļā uz iekļaujošas sabiedrības izveidi, kas man rada gandarījuma sajūtu. Vienlaikus nevaru noliegt, ka mums priekšā vēl ir daudz darba, jo diskriminācijas riski Latvijas sabiedrībā pastāv joprojām. Tomēr arī Romu, kā zināms, neuzbūvēja vienā dienā. Tāpēc šobrīd nopietni pētām aktuālo situāciju dažādības jomā Latvijā – cenšamies izprast dažādu sabiedrības grupu vajadzības, darba devējiem nepieciešamās atbalsta formas šo cilvēku nodarbināšanai u.tml. Šī informācija ļaus mums izstrādāt vēl daudzpusīgāku un kvalitatīvāku aktivitāšu plānu dažādības izpratnes veicināšanai gan darba tirgū, gan sabiedrībā kopumā, tostarp pilnveidot mācību programmu “Skatu Punkti”, kas korporatīvajā vidē guvusi ievērojamu popularitāti.”
 
Kā norāda D.Helmane, tieši datos balstītiem lēmumiem ceļā uz iekļaujošas sabiedrības izveidi šobrīd ir īpaši liela nozīme. Tomēr viņas vērtējumā, plānojot aktivitātes dažādības veicināšanai, ir būtiski koncentrēties uz visu sabiedrību, nevis kādu noteiktu tās grupu vai paaudzi. Piemēram, jauniešiem. Jo uzskats, ka viņi ir atvērtāki dažādībai, ir mīts. 
 
Mācību programmu “Skatu Punkti” īstenoja SIF sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu un organizācijas attīstības centru “Spring Valley”. To mērķis bija palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem ne vien iepazīt un izprast citādo, bet arī apzināties dažādības plašās iespējas, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka tieši darba tirgū diskriminācija Latvijā ir sastopama visbiežāk. Piemēram, pētījumu kompānijas “Kantar” dati liecina, ka pēdējā gada laikā atšķirīgu attieksmi darba vidē piedzīvojis teju katrs piektais strādājošais Latvijas iedzīvotājs.  
 
Plašāka informācija par šo programmu: www.skatupunkti.lv


Papildu informācija:
Karīna Verdenhofa,
Sabiedrības integrācijas fonda komunikācijas konsultante
Tālr.: 26562499
E-pasts: Karina.Javtushenko@incsr.eu 
 
 
Zane Jēkabsone,
Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 22811020
E-pasts: Zane.Jekabsone@sif.gov.lv